Kādi ir pesticīdi, ko atradām augļos un dārzeņos?

Lai redzētu, kādas pesticīdu atliekvielas atrodamas Latvijā audzētos dārzeņos un augļos, veicām ābolu, kartupeļu un burkānu paraugu analīzes. Lai gan maksimāli pieļaujamās koncentrācijas nav pārkāptas nevienā gadījumā, attiecībā uz dažiem no atrastajiem pesticīdiem ir bažas gan par esošo normu drošumu, kā arī potenciālo kaitējumu kaimiņiem un videi šo pesticīdu izmantošanas laikā.

Pētījumā decembrī vairākos Latvijas lielveikalos iegādājāmies Latvijā audzētus ābolus, burkānus un kartupeļus. Analīzes uzticējām neatkarīgai, akreditētai laboratorijai Lietuvā, kas pesticīdu atliekvielas atrada četros no pieciem kartupeļu paraugiem un arī četros no pieciem  ābolu paraugiem. Burkānos pesticīdu atliekvielas konstatēja tikai divos no četriem paraugiem. Ābolu paraugos atrada vairāku pesticīdu atliekvielas vienlaikus (divos paraugos trīs atliekvielas katrā). Arī šāds kokteilis rada bažas, jo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju aprēķinā neņem vērā dažādu pesticīdu mijiedarbību. Paraugu skaits pētījumā ir salīdzināms ar pašreizējo Valsts pesticīdu kontroles programmu augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos.Tā līdztekus citiem produktiem gadā paredz analizēt 5 kartupeļu un 3 burkānu paraugus, bet šobrīd neiekļauj nevienu ābolu paraugu.

Interesanti, ka vienā kartupeļu paraugā laboratorija atrada klotianidīnu, kas pieder nenonikotinoīdu klasei. Tā kā pastāvēja bažas par neonikotinoīdu radīto kaitējumu bitēm, kopš 2013. gada tiem, tostarp, arī klotianidīnam, bija noteikts pagaidu izmantošanas aizliegums un 2018. gadā  Eiropas Savienība pilnībā aizliedza šīs klases pesticīda izmantošanu āra teritorijās. Iespējams, ka šajā gadījumā kartupeļu audzētājs bija saņēmis izņēmuma atļauju. Visticamāk klotianidīns kartupeļos nokļuvis no sēklas kartupeļu apstrādes, kas nozīmē, ka arī šādā veidā pesticīds nokļūst ne vien vidē, bet paliek arī pašā augā un nonāk uz mūsu galda.

Par dažiem paraugos atrastajiem pesticīdiem ir aizdomas, ka tie varētu būt hormonālās sistēmas traucētāji vai pat kancerogēni. Tas nozīmē, ka šie pesticīdi varētu būt kaitīgi jau ļoti mazās devās un drošas koncentrācijas tiem nemaz nevar noteikt.

Piemērm, nepatīkams pārsteigums ābolos bija karbendazīms, kas, iespējams, ir endokrīno sistēmu traucējoša viela, ietekmē spermatoģenēzi, iespējami mutagēnas un kancerogēnas īpašības. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir secinājusi, ka, iespējams, tas ilgtermiņā ļoti kaitē putniem un zīdītājiem. 2014. gadā tā atļauju nepagarināja tā ļoti kaitīgo īpašību dēļ, diemžēl tas ir metiltiofanāta metabolīts, tāpēc,  arī parādās ābolos kopā ar metiltiofanātu.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzīst, ka par vairākiem pesticīdiem šobrīd pietrūkst datu drošu normu izstrādei, tomēr atļauj tos lietot. Šāda rīcība parāda pretrunas pašreizējā pesticīdu regulējumā – lai gan Eiropas augu aizsardzības līdzekļu regula  nosaka, ka var lietot tikai tādus pesticīdus, kas nerada ne īstermiņa, ne ilgtermiņa kaitējumu videi, cilvēkiem un citiem organismiem, faktiski pesticīdus ļauj pārdot un izmantot arī tad, ja pastāv nepietiekami pierādīta kaitējuma iespēja. Uz nozīmīgiem trūkumiem pesticīdu regulējumā norādīja arī Eiropas Komisijas pieaicināto zinātnisko padomnieku grupa Šī gada sākumā Eiropas parlaments atbalstīja nepieciešamību pārskatīt esošo pesticīdu regulējumu.

Kamēr Eiropā pārskata esošo pesticīdu regulējumu, mēs varam samazināt saskarsmi ar pesticīdiem, izvēloties augļus un dārzeņus no bioloģiskajiem audzētājiem, kas neizmanto pesticīdus. Savukārt konvencionāli audzētus augļus un dārzeņus vajadzētu mizot un obligāti rūpīgi nomazgāt (tikai ar ūdeni, var papildus izmantot sodu, speciālie līdzekļi nesniedz labāku rezultātu). Jāatcerās arī tas, ka šīs pesticīdu atliekvielas ir ļoti nelielās devās, un atsevišķs auglis vai dārzenis noteikti nevienu neapdraud, bet problēma ir šādu kaitīgu vielu ilgstoša uzņemšana un savstarpējā mijiedarbība ar citām vielām un faktoriem, kā arī izplatība vidē.

Pētījumu finansēja organizācija “Global Greengrants Fund”. Pētījuma veicēji nav saistīti ar ražotājiem vai tirgotājiem.

Sagatavoja: Jana Simanovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja

Vairāk informācijas par analīžu rezultātiem un atrastajām pesticīdu atliekvielām varat lasīt šeit: (Pesticīdi_informācija-korr)