Mēs gribam iemācīties sadzīvot ar dabu

Sākumā īpaši nereflektējām par to – kāpēc tad saimniekojam tā un ne citādi. Viss šķita loģiski, tik dabīgi, ka savādāk jau nemaz nevar būt. Bet izvēle jau ir vienmēr, pat tad, ja mēs nemaz neapsveram citas iespējas, tās eksistē.

Lauksaimnieka izglītības mums nevienam nebija, līdz ar to zināšanu, kas kad jāpakaisa un ar ko jāmiglo, nebij. Tikko bija piedzimis pirmais bērns, nu sakiet – kāda tur vispār ķīmija? Bērna piedzimšana vispār ir tāds mirklis, kad sāc iedziļināties, kādā vidē dzīvojam, kā to padarīt drošāku, tīrāku, jo nav nekā dārgāka par mūsu veselību.

Pagāja gadi, un sāka mūs gudri cilvēki mācīt. No hektāra jānovāc tik un tik. Lūk, tomātus būtu jūs laicīgi nomiglojuši, nebūtu nekāda puve iemetusies.

Bet vai nu mūsu domāšana galīgi neder lauksaimniecības biznesam vai kā, bet prioritātes ir citas.

Jā. Raža ir mazāka, bet mēs pat negribam tos augus pārbarot, lai tik būtu lielāki un lielāki, un būtu vairāk ko pārdot…

Jā. Vienu gadu mums vienīgajā tomātu siltumnīcā iemetās melnā puve. Bet nevienu brīdi nebija nožēlas – sak, būtu nomiglojuši, šitā nebūtu noticis. Sava asara nobira, bet ko padarīsi. Lai es savam trīsgadniekam tagad stāstītu, šitajā siltumnīcā nevar iet, jo divas nedēļas tomātiem pieskarties nevar?

Jā. Pie mums ir nezāles, un nevienmēr mēs gūstam uzvaru. Šogad kāļi zaudēja cīņu ar nezālēm. Kāļu nav, bet burkāni ir. Un mums nekad nav bijusi vīzija, ka skaists dārzs ir tikai no nezālēm tīrs dārzs. Skaisti ir sadzīvot ar dabu tādu, kāda tā ir.

Mēs gribam dzīvot drošā vidē, kur var droši vākt pārtiku, nobraucīt priekšautā un ēst, zinot, ka nekā lieka tai virsū nebūs. Tik tas, kas dabā paredzēts. Mēs gribam iemācīties sadzīvot ar dabu, kas ir mums apkārt, palīdzēt augsnei dabīgi atjaunoties, būt auglīgai. Neapgalvoju, ka esam perfekti, ka visu zinam, un ka visu mākam. Līdz pilnībai ir tālu, bet mēs esam apņemības pilni mācīties. Mācīties no citu pieredzes, mācīties no savām kļūdām, un audzēt tīru pārtiku cilvēkiem, kuriem arī tas šķiet svarīgāk par to milzīgo ražu no viena hektāra.

 Ilze un Juris, Absolūts ēd

lipski