Jo vairāk jautājumu un zināšanu par produktu ietekmi uz mūsu veselību un apkārtējo vidi, jo vairāk šķietami „zaļu” produktu parādās veikalu plauktos. Kā pircējs var zināt, vai produkta ražotāja vai pārdevēja apgalvojumi par “zaļumu“ atbilst patiesībai? Kas tad īsti ir „zaļš”? Un cik „zaļš” ir „zaļais”?
Pilnīgi „zaļš” gan patiesībā var būt tikai tas, kas palicis dabā un ko mēs neesam pārvērtuši produktā. Lielāku vai mazāku ietekmi uz vidi atstāj ikviens produkts, jo tā saražošanai bija jāiegūst un jāapstrādā izejvielas, jāpatērē enerģija, tas bija jātransportē un jāuzglabā. Taču kā izvēlēties relatīvi „zaļāko” produktu, ja papētot produktu sastāvu, var šķist, ka mūsdienās ir jābūt ķīmiķim, lai nopirktu veselīgu maltīti vai sagādātu videi un cilvēka veselībai draudzīgākus līdzekļus mājas tīrīšanai?
Stāvot veikalā pie plaukta, mums parasti nav ne laika, ne iespēju, lai patiešām pārbaudītu katru produktu un novērtētu, cik labs vai slikts tas ir videi un mums. Tāpēc mēs bieži vien paļaujamies uz kādu vienkāršu apgalvojumu (Videi draudzīgs! Dabiskas sastāvdaļas! Bez e-vielām!) vai kādu vizuālu norādi (zaļu lapiņu vai laimīgu zvēriņu). Taču būsim uzmanīgi! Ne visi zaļas krāsas logo un ne visi apgalvojumi par produkta sastāvu ir vienā maisā bāžami.
Kā atpazīt “zaļos” produktus?
Visdrošākā metode, kā atpazīt „zaļos” produktus, ir uzticams ekomarķējums. Tas ir brīvprātīgs produktu (un pakalpojumu) deklarāciju veids, ar kura palīdzību produkta ražotājs (vai pakalpojuma sniedzējs) standartizētā veidā informē pircējus, ka šī produkta (vai pakalpojuma) nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir mazāka nekā citiem produktiem šajā produktu (vai pakalpojumu) grupā.
Ekomarķējuma zīmes radītājs un īpašnieks parasti ir neatkarīga organizācija, bet dažkārt arī valsts iestāde. Tā kopā ar nozares ekspertiem izstrādā prasības, kas ir augstākas par likumā noteiktajām minimālajām prasībām un kas ir jāizpilda produktam, lai to varētu marķēt ar šo zīmi.
Lai saņemtu šādas zīmes izmantošanas tiesības, ražotājs zīmes īpašniekam iesniedz dokumentus, kas apliecina produkta atbilstību zīmes prasībām. Zīmes īpašnieks pats (2. puses sertifikācija) pats vai neatkarīgi auditori (3. puses sertifikācija) pārbauda dokumentus, kā arī auditē uzņēmumu klātienē, ļoti bieži produkti tiek arī testēti. Ja viss kārtībā un atļauja izmantot šo zīmi ir izsniegta, ražotājs nedrīkst uz savu galvu mainīt būtiskas produkta īpašības vai sastāvdaļas. Sertifikācija ik pēc laika ir jāatjauno.
Saprast, vai Tavai ādai un videi draudzīgāks būs propilēnglikols, alantoīns vai izopropilstearāts bez ķīmijas izglītības būs pagrūti, taču iegaumēt dažas biežāk sastopamās, uzticamās ekomarķējuma zīmes, kas patiešām apstiprina mazāku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, ir pa spēkam ikvienam no mums.
Skaties EKOMARĶĒJUMA ZĪMJU GIDU!